Atklātā vēstule kongresam

25.10.2007.

          Ir pagājis pusgads, kops Žurnālistu savienības kongresa, kurš nepilnās pārstāvniecības dēļ, juridiski nebija lemttiesīgs un kaislības, ko uzjundīja šķietamās uzvaras prieks, nedaudz pierimušas. No 6.09.2007. stājies spēkā Galvenā valsts notāra lēmums par neleģitīmi ievēlētās valdes reģistrācijas atcelšanu, pilnvaru atjaunošanu iepriekšējai valdei un atkārtota kārtēja kongresa sasaukšana.

            Šodien  man, kā Žurnālistu Savienības priekšsēdētājai kopš 1992.gada, ir pienākums informēt par radušos situāciju.

            Lai nerastos lieki pārpratumi, uzreiz gribu uzsvērt – organizācijai ir jāaug un jāattīstās, ievēlot jaunu, enerģisku vadītāju un valdi, kurā būtu pārstāvēti  dažādi, arī krievvalodīgie mediji. Jārealizē Žurnālistu savienības sen izlolotās ieceres gan par vienotu ētikas kodeksu un ētikas padomes izveidi, gan redakcionālās neatkarības jautājuma aktualizēšanu, ko savulaik neizdevās īstenot. Iespējams par šīm lietām sākām runāt pāragri, žurnālistiem vēl nebija apzinātas nepieciešamības tos risināt. Tālāk jāattīsta pietiekoši sekmīgi aizsāktais radošo konkursu, profesionālo semināru un konferenču darbs, jāpaplašina starptautiskie kontakti, nepazaudējot jau iegūtos. Visbeidzot jāsasniedz mērķis uz kuru iets jau daudzus gadus – lai žurnālistu aizstāvība varētu izpausties ne tikai skaļā klaigāšanā, bet atbilstoši arodbiedrības statusam, izmantojot arī likumā paredzētās formas.       

            Tomēr, Latvijas Žurnālistu savienība, kas ir valstī vienīgā profesionālos žurnālistus vienojoša organizācija, kopš 1992.gada līdzdalībniece Starptautiskajā Žurnālistu federācijā un Eiropas Žurnālistu federācijā, arī 1998.gadā atjaunotās Baltijas Žurnālistu federācijas locekle- noteikti ir pelnījusi, lai pārmaiņas tajā notiktu korekt , atbilstoši organizācijas statūtiem, neradot tās biedriem ne mazāko šaubu ēnu,  ka viņu intereses un tiesības lemt ir tikušas ignorētas. Un, nenolīdzinot līdz ar zemi visu iepriekšējos gados padarīto.

            2006.gada 1.decembrī biedru kopsapulce un valde noteica kārtējā LŽS kongresa datumu – 2007.gada 29.marts. Kongress tika savlaicīgi izziņots aģentūrā LETA un BNS, ar mediju elektroniskā pasta starpniecību kā arī laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Neskatoties uz informācijas pieejamību, kongresā reģistrējās tikai 38 lemttiesīgi biedri. Lai kongress būtu lemttiesīgs, bija nepieciešama 101 biedra klātbūtne. Atbilstoši statūtiem, šādā situācijā būtu bijis jāpieņem lēmums par atkārtota kongresa izziņošanu visiem LŽS biedriem un tā sasaukšanu 3 nedēļu laikā. Sapulcējušies varēja, protams, darbu turpināt, bet gan tikai, lai noklausītos vadības un revīzijas ziņojumus un debatētu par aktuāliem jautājumiem, nevis pārņemtu kongresa kompetenci – valdes vēlēšanas. Taču, neskatoties uz visu, vēlēšanas tomēr notika. ”Kongress” 38 dalībnieku sastāvā veica izmaiņas Latvijas Žurnālistu Savienības vadībā. 

            Tāpēc šodien aicinu Žurnālistu savienības biedrus, pulcējoties atkārtotajā kongresā, aktīvi un ar atbildības sajūtu piedalīties tajā, lai tiesiski lemtu par savas organizācijas nākotni.

            Par Reiterna namu – Žurnālistu savienības oficiālo mājokli kopš 1997.gada. Nepiekrītu izskanējušajam viedoklim par it kā iespējamo interešu konfliktu vienlaicīgi vadot Žurnālistu savienību un SIA „Reiterna nams” darbu. Pirms šādiem apgalvojumiem publiskajā telpā, žurnālista ētika prasa noskaidrot faktus un uzklausīt viedokļus.

Fakti ir tādi, ka tikai pēc ilga un grūta dialoga ar Reiterna nama likumīgo īpašnieku – valsti, argumentēti pierādot Žurnālistu savienības morālās tiesības atrasties šajā namā, kas sākotnēji, nebūt nebija iecerēts kā šīs organizācijas mītne, 1997.gadā tika noslēgts nomas līgums uz 10 gadiem. Vienlaikus ar iegūtajam telpām, kur strādāt un pulcēties žurnālistiem, radās nama apsaimniekošanas problēmas, lai segtu nomas un komunālos maksājumus, kas sastādīja  līdz 5000 Ls mēnesī.

            Valde atbalstīja piedāvāto saimniekošanas modeli un SIA „Reiterna nams”, kā Žurnālistu savienības apakšnomnieks, veicot saimniecisko darbību namā, sedza visus Latvijas Žurnālistu savienības telpu nomas, nekustamā īpašuma nodokļa, apdrošināšanas un komunālos maksājumus, kā arī- atbilstoši ar LŽS valdi parakstītam vienošanās līgumam–visu Žurnālistu savienības pasākumu finansēšanu. Skaitļi pārliecina vislabāk. Ieskatam minēšu tikai vienu: 7gadu laikā  SIA „Reiterna nams” kā apakšnomnieks, apmaksājot Žurnālistu savienības telpu nomas maksas pilnā apjomā, lai gan apakšnomā nebija visas nama platības, ir sponsorējusi Žurnālistu savienībai 22 000 Ls nemaz nerunājot par visiem pārējiem LŽS maksājumiem.

            Pēdējo pāris gadu laikā, sakarā ar ekonomisko situāciju valstī un konkurences pieaugumu, veikt saimniecisko darbību un segt visus maksājumus Reiterna namā  kļuva arvien grūtāk. Žurnālistu savienības nomas līgumam beidzoties bija izveidojies nomas maksājumu parāds par 3 mēnešiem, kura nomaksu apņēmās veikt SIA „Reiterna nams”. Šī parāda nomaksa ir izdarīta un Žurnālistu savienība šobrīd ir brīva no jebkādām parādu saistībām.                    

            Nobeigumā gribu atvainoties tiem LŽS biedriem, kuri pēdējā mēneša laikā vēlējās atjaunot savas preses kartes, kā arī tiem 29 ļoti cienījamiem žurnālistiem, kuri biedru naudu samaksājuši jau augusta mēnesī, bet preses kartes vēl nav saņēmuši. Neraugoties uz to, ka Galvenā valsts notāra lēmums stājās spēkā 6.09.2007., organizācijas darbībai nepieciešamos grāmatvedības dokumentus un vienu no zīmogiem no iepriekšējās valdes vadītāja izdevās saņemt tikai 2007.gada 11.oktobrī, bet iepriekšminēto žurnālistu preses karšu sagataves un organizācijas mazo zīmogu, ko lietojam preses kartēs, A. Dimanta kungs nodeva tikai 22.oktobrī.

 Ligita Azovska